6. Moggallānasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamajhānapañhāsuttaṃ

332. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, bhikkhave’’ti. ‘‘Āvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Idha mayhaṃ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘paṭhamaṃ jhānaṃ, paṭhamaṃ jhāna’nti vuccati. Katamaṃ nu kho paṭhamaṃ jhānanti? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhāna’nti. So khvāhaṃ, āvuso, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, paṭhamaṃ jhānaṃ pamādo, paṭhame jhāne cittaṃ saṇṭhapehi, paṭhame jhāne cittaṃ ekodiṃ karohi [ekodikarohi (pī.)], paṭhame jhāne cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya – ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto’ti, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto’’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyajhānapañhāsuttaṃ

333. ‘‘‘Dutiyaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ jhāna’nti vuccati. Katamaṃ nu kho dutiyaṃ jhānanti? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘idha bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati dutiyaṃ jhāna’nti. So khvāhaṃ, āvuso, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, dutiyaṃ jhānaṃ pamādo, dutiye jhāne cittaṃ saṇṭhapehi, dutiye jhāne cittaṃ ekodiṃ karohi, dutiye jhāne cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya – ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto’ti, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto’’’ti. Dutiyaṃ.

3. Tatiyajhānapañhāsuttaṃ



6. 目犍连相应
1. 初禅问经
一时，尊者大目犍连住在舍卫城（现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近）祇树给孤独园。那时，尊者大目犍连对诸比丘说道："贤友们，诸比丘。"那些比丘应答尊者大目犍连说："贤友。"尊者大目犍连如是说：
"贤友们，我独处静坐时，心中生起如是思惟：'所谓初禅、初禅，什么是初禅呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘离欲、离不善法，有寻有伺，由离生喜乐，成就初禅而住。这称为初禅。'贤友们，我即离欲、离不善法，有寻有伺，由离生喜乐，成就初禅而住。贤友们，当我如是安住时，与欲相应的想和作意生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸初禅，令心安住于初禅，使心专一于初禅，令心定于初禅。'贤友们，我其后离欲、离不善法，有寻有伺，由离生喜乐，成就初禅而住。贤友们，若有人正确地说：'为师所摄受的弟子证得大神通'，正确地说我即是'为师所摄受的弟子证得大神通'。"
第一
2. 第二禅问经
"'所谓第二禅、第二禅，什么是第二禅呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘寻伺寂静，内心清净，心一境性，无寻无伺，定生喜乐，成就第二禅而住。这称为第二禅。'贤友们，我即寻伺寂静，内心清净，心一境性，无寻无伺，定生喜乐，成就第二禅而住。贤友们，当我如是安住时，与寻相应的想和作意生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸第二禅，令心安住于第二禅，使心专一于第二禅，令心定于第二禅。'贤友们，我其后寻伺寂静，内心清净，心一境性，无寻无伺，定生喜乐，成就第二禅而住。贤友们，若有人正确地说：'为师所摄受的弟子证得大神通'，正确地说我即是'为师所摄受的弟子证得大神通'。"
第二
3. 第三禅问经


334. ‘‘‘Tatiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhāna’nti vuccati. Katamaṃ nu kho tatiyaṃ jhānanti? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – idha bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati tatiyaṃ jhānanti. So khvāhaṃ, āvuso, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedemi. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, tatiyaṃ jhānaṃ pamādo, tatiye jhāne cittaṃ saṇṭhapehi, tatiye jhāne cittaṃ ekodiṃ karohi, tatiye jhāne cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedemi, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ āvuso sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṃ patto’’ti. Tatiyaṃ.

4. Catutthajhānapañhāsuttaṃ

335. ‘‘‘Catutthaṃ jhānaṃ , catutthaṃ jhāna’nti vuccati. Katamaṃ nu kho catutthaṃ jhānanti? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘idha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati catutthaṃ jhāna’nti. So khvāhaṃ, āvuso, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato sukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, catutthaṃ jhānaṃ pamādo, catutthe jhāne cittaṃ saṇṭhapehi, catutthe jhāne cittaṃ ekodiṃ karohi, catutthe jhāne cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṃ patto’’ti. Catutthaṃ.

5. Ākāsānañcāyatanapañhāsuttaṃ

336. ‘‘‘Ākāsānañcāyatanaṃ, ākāsānañcāyatana’nti vuccati. Katamaṃ nu kho ākāsānañcāyatananti ? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘idha bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati ākāsānañcāyatana’nti. So khvāhaṃ, āvuso, sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, ākāsānañcāyatanaṃ pamādo, ākāsānañcāyatane cittaṃ saṇṭhapehi, ākāsānañcāyatane cittaṃ ekodiṃ karohi, ākāsānañcāyatane cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṃ patto’’ti. Pañcamaṃ.

6. Viññāṇañcāyatanapañhāsuttaṃ



"'所谓第三禅、第三禅，什么是第三禅呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘离喜，住于舍，正念正知，以身受乐，如圣者所说的"舍念乐住"，成就第三禅而住。这称为第三禅。'贤友们，我即离喜，住于舍，正念正知，以身受乐，如圣者所说的"舍念乐住"，成就第三禅而住。贤友们，当我如是安住时，与喜相应的想和作意生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸第三禅，令心安住于第三禅，使心专一于第三禅，令心定于第三禅。'贤友们，我其后离喜，住于舍，正念正知，以身受乐，如圣者所说的"舍念乐住"，成就第三禅而住。贤友们，若有人正确地说......证得大神通。"
第三
4. 第四禅问经
"'所谓第四禅、第四禅，什么是第四禅呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘断乐断苦，先前的喜忧已灭，不苦不乐，舍念清净，成就第四禅而住。这称为第四禅。'贤友们，我即断乐断苦，先前的喜忧已灭，不苦不乐，舍念清净，成就第四禅而住。贤友们，当我如是安住时，与乐相应的想和作意生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸第四禅，令心安住于第四禅，使心专一于第四禅，令心定于第四禅。'贤友们，我其后断乐断苦，先前的喜忧已灭，不苦不乐，舍念清净，成就第四禅而住。贤友们，若有人正确地说......证得大神通。"
第四
5. 空无边处问经
"'所谓空无边处、空无边处，什么是空无边处呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘超越一切色想，灭有对想，不作意种种想，[思维]"空无边"，成就空无边处而住。这称为空无边处。'贤友们，我即超越一切色想，灭有对想，不作意种种想，[思维]"空无边"，成就空无边处而住。贤友们，当我如是安住时，与色相应的想和作意生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸空无边处，令心安住于空无边处，使心专一于空无边处，令心定于空无边处。'贤友们，我其后超越一切色想，灭有对想，不作意种种想，[思维]"空无边"，成就空无边处而住。贤友们，若有人正确地说......证得大神通。"
第五
6. 识无边处问经

337. ‘‘‘Viññāṇañcāyatanaṃ, viññāṇañcāyatana’nti vuccati. Katamaṃ nu kho viññāṇañcāyatananti? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘idha bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati viññāṇañcāyatana’nti. So khvāhaṃ, āvuso, sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi . Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, viññāṇañcāyatanaṃ pamādo, viññāṇañcāyatane cittaṃ saṇṭhapehi, viññāṇañcāyatane cittaṃ ekodiṃ karohi, viññāṇañcāyatane cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṃ patto’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Ākiñcaññāyatanapañhāsuttaṃ

338. ‘‘‘Ākiñcaññāyatanaṃ, ākiñcaññāyatana’nti vuccati. Katamaṃ nu kho ākiñcaññāyatananti? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘idha bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati ākiñcaññāyatana’nti. So khvāhaṃ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, ākiñcaññāyatanaṃ pamādo, ākiñcaññāyatane cittaṃ saṇṭhapehi, ākiñcaññāyatane cittaṃ ekodiṃ karohi, ākiñcaññāyatane cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṃ patto’’ti. Sattamaṃ.

8. Nevasaññānāsaññāyatanapañhāsuttaṃ

339. ‘‘‘Nevasaññānāsaññāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatana’nti vuccati. Katamaṃ nu kho nevasaññānāsaññāyatananti? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘idha bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati nevasaññānāsaññāyatana’nti. So khvāhaṃ, āvuso, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, nevasaññānāsaññāyatanaṃ pamādo, nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ saṇṭhapehi, nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ ekodiṃ karohi, nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṃ patto’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Animittapañhāsuttaṃ



"'所谓识无边处、识无边处，什么是识无边处呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘超越一切空无边处，[思维]"识无边"，成就识无边处而住。这称为识无边处。'贤友们，我即超越一切空无边处，[思维]"识无边"，成就识无边处而住。贤友们，当我如是安住时，与空无边处相应的想和作意生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸识无边处，令心安住于识无边处，使心专一于识无边处，令心定于识无边处。'贤友们，我其后超越一切空无边处，[思维]"识无边"，成就识无边处而住。贤友们，若有人正确地说......证得大神通。"
第六
7. 无所有处问经
"'所谓无所有处、无所有处，什么是无所有处呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘超越一切识无边处，[思维]"无所有"，成就无所有处而住。这称为无所有处。'贤友们，我即超越一切识无边处，[思维]"无所有"，成就无所有处而住。贤友们，当我如是安住时，与识无边处相应的想和作意生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸无所有处，令心安住于无所有处，使心专一于无所有处，令心定于无所有处。'贤友们，我其后超越一切识无边处，[思维]"无所有"，成就无所有处而住。贤友们，若有人正确地说......证得大神通。"
第七
8. 非想非非想处问经
"'所谓非想非非想处、非想非非想处，什么是非想非非想处呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘超越一切无所有处，成就非想非非想处而住。这称为非想非非想处。'贤友们，我即超越一切无所有处，成就非想非非想处而住。贤友们，当我如是安住时，与无所有处相应的想和作意生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸非想非非想处，令心安住于非想非非想处，使心专一于非想非非想处，令心定于非想非非想处。'贤友们，我其后超越一切无所有处，成就非想非非想处而住。贤友们，若有人正确地说......证得大神通。"
第八
9. 无相问经

340. ‘‘‘Animitto cetosamādhi, animitto cetosamādhī’ti vuccati. Katamo nu kho animitto cetosamādhīti? Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘idha bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati animitto cetosamādhī’ti. So khvāhaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato nimittānusāri viññāṇaṃ hoti.

‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘moggallāna, moggallāna! Mā, brāhmaṇa, animittaṃ cetosamādhiṃ pamādo, animitte cetosamādhismiṃ cittaṃ saṇṭhapehi, animitte cetosamādhismiṃ cittaṃ ekodiṃ karohi, animitte cetosamādhismiṃ cittaṃ samādahā’ti. So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja vihāsiṃ. Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya – ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto’ti, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto’’’ti. Navamaṃ.

10. Sakkasuttaṃ



"'所谓无相心定、无相心定，什么是无相心定呢？'贤友们，我想到：'在此，比丘不作意一切相，成就无相心定而住。这称为无相心定。'贤友们，我即不作意一切相，成就无相心定而住。贤友们，当我如是安住时，随相而生的识生起。
"贤友们，这时世尊以神通来到我处，对我说：'目犍连，目犍连！婆罗门，莫放逸无相心定，令心安住于无相心定，使心专一于无相心定，令心定于无相心定。'贤友们，我其后不作意一切相，成就无相心定而住。贤友们，若有人正确地说：'为师所摄受的弟子证得大神通'，正确地说我即是'为师所摄受的弟子证得大神通'。"
第九
10. 帝释经

341. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evameva – jetavane antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi . Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṃ [buddhaṃ saraṇagamanaṃ (sī.)] hoti. Buddhasaraṇagamanahetu [buddhaṃ saraṇagamanahetu (sī.)] kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṃ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṃ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṃ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅgha…pe… sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṃ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṃ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṃ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṃ hoti…pe… sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṃ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti . Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.


这时，尊者大目犍连 - 就像强壮的人伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂一样 - 在祇树园消失,出现在三十三天。这时,帝释天帝与五百天神一起来到尊者大目犍连处,向尊者大目犍连致敬后,站在一旁。站在一旁的帝释天帝,尊者大目犍连如是说:
"天帝,皈依佛确实是善的。天帝,因为皈依佛,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。天帝,皈依法确实是善的。天帝,因为皈依法,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。天帝,皈依僧确实是善的。天帝,因为皈依僧,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。"
"尊者目犍连,皈依佛确实是善的。尊者目犍连,因为皈依佛,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。尊者目犍连,皈依法确实是善的。尊者目犍连,因为皈依法,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。尊者目犍连,皈依僧......往生善趣、天界。"
这时,帝释天帝与六百天神一起......这时,帝释天帝与七百天神一起......这时,帝释天帝与八百天神一起......这时,帝释天帝与八万天神一起来到尊者大目犍连处,向尊者大目犍连致敬后,站在一旁。站在一旁的帝释天帝,尊者大目犍连如是说:
"天帝,皈依佛确实是善的。天帝,因为皈依佛,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。天帝,皈依法确实是善的。天帝,因为皈依法,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。天帝,皈依僧确实是善的。天帝,因为皈依僧,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。"
"尊者目犍连,皈依佛确实是善的。尊者目犍连,因为皈依佛,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。尊者目犍连,皈依法确实是善的......尊者目犍连,皈依僧确实是善的。尊者目犍连,因为皈依僧,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。"
这时,帝释天帝与五百天神一起来到尊者大目犍连处,向尊者大目犍连致敬后,站在一旁。站在一旁的帝释天帝,尊者大目犍连如是说:
"天帝,具足于佛不动之净信确实是善的:'世尊是阿罗汉、正等正觉、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。'天帝,因为具足于佛不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
天帝,具足于法不动之净信确实是善的:'法由世尊善说,现见、无时、来见、引导、智者自知。'天帝,因为具足于法不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。


‘‘Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho , ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘itipi so…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṃ…pe…. Atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṃ…pe…. Atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ…pe…. Atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti .

‘‘Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.


"天帝,具足于僧不动之净信确实是善的:'世尊的声闻僧众是善行道者,世尊的声闻僧众是正直行道者,世尊的声闻僧众是如理行道者,世尊的声闻僧众是和敬行道者,即四双八辈。这世尊的声闻僧众是应请者、应供养者、应施者、应合掌礼敬者,是世间无上福田。'天帝,因为具足于僧不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
天帝,具足圣者所爱戒确实是善的,即无缺、无穿、无污、无杂、自在、智者所赞、无执取、导向定。天帝,因为具足圣者所爱戒,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。"
"尊者目犍连,具足于佛不动之净信确实是善的:'世尊是......天人师、佛、世尊。'尊者目犍连,因为具足于佛不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
尊者目犍连,具足于法不动之净信确实是善的:'法由世尊善说......智者自知。'尊者目犍连,因为具足于法不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
尊者目犍连,具足于僧不动之净信确实是善的:'世尊的声闻僧众是善行道者......是世间无上福田。'尊者目犍连,因为具足于僧不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
尊者目犍连,具足圣者所爱戒确实是善的,即无缺......导向定。尊者目犍连,因为具足圣者所爱戒,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。"
这时,帝释天帝与六百天神一起......这时,帝释天帝与七百天神一起......这时,帝释天帝与八百天神一起......这时,帝释天帝与八万天神一起来到尊者大目犍连处,向尊者大目犍连致敬后,站在一旁。站在一旁的帝释天帝,尊者大目犍连如是说:
"天帝,具足于佛不动之净信确实是善的:'世尊是......天人师、佛、世尊。'天帝,因为具足于佛不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
天帝,具足于法不动之净信确实是善的:'法由世尊善说......智者自知。'天帝,因为具足于法不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
天帝,具足于僧不动之净信确实是善的:'世尊的声闻僧众是善行道者......是世间无上福田。'天帝,因为具足于僧不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
天帝,具足圣者所爱戒确实是善的,即无缺......导向定。天帝,因为具足圣者所爱戒,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。"
"尊者目犍连,具足于佛不动之净信确实是善的:'世尊是......天人师、佛、世尊。'尊者目犍连,因为具足于佛不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。


‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṃ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṃ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṃ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṃ hoti…pe….

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṃ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti.

Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṃ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṃ hoti…pe….


"尊者目犍连,具足于法不动之净信确实是善的:'法由世尊善说......智者自知。'尊者目犍连,因为具足于法不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
尊者目犍连,具足于僧不动之净信确实是善的:'世尊的声闻僧众是善行道者......是世间无上福田。'尊者目犍连,因为具足于僧不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。
尊者目犍连,具足圣者所爱戒确实是善的,即无缺......导向定。尊者目犍连,因为具足圣者所爱戒,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。"
这时,帝释天帝与五百天神一起来到尊者大目犍连处......站在一旁的帝释天帝,尊者大目犍连如是说:
"天帝,皈依佛确实是善的。天帝,因为皈依佛,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天主权、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。
天帝,皈依法确实是善的。天帝,因为皈依法,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天主权、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。
天帝,皈依僧确实是善的。天帝,因为皈依僧,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天主权、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。"
"尊者目犍连,皈依佛确实是善的。尊者目犍连,因为皈依佛,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
尊者目犍连,皈依法确实是善的......
尊者目犍连,皈依僧确实是善的。尊者目犍连,因为皈依僧,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天主权、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。"
这时,帝释天帝与六百天神一起......这时,帝释天帝与七百天神一起......这时,帝释天帝与八百天神一起......这时,帝释天帝与八万天神一起来到尊者大目犍连处,向尊者大目犍连致敬后,站在一旁。站在一旁的帝释天帝,尊者大目犍连如是说:
"天帝,皈依佛确实是善的。天帝,因为皈依佛,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
天帝,皈依法确实是善的......


‘‘Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṃ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi , dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hoti…pe… sādhu kho, mārisa moggallāna, dhammasaraṇagamanaṃ hoti…pe… sādhu kho mārisa moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṃ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti.

Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, devānaminda , dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti…pe….

‘‘Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti…pe….

‘‘Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna , evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti…pe….

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti.


"天帝,皈依僧确实是善的。天帝,因为皈依僧,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天**、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。"
"尊者目犍连,皈依佛确实是善的......尊者目犍连,皈依法确实是善的......尊者目犍连,皈依僧确实是善的。尊者目犍连,因为皈依僧,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天**、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。"
这时,帝释天帝与五百天神一起来到尊者大目犍连处,向尊者大目犍连致敬后,站在一旁。站在一旁的帝释天帝,尊者大目犍连如是说:
"天帝,具足于佛不动之净信确实是善的:'世尊是......天人师、佛、世尊。'天帝,因为具足于佛不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
天帝,具足于法不动之净信确实是善的:'法由世尊善说......智者自知。'天帝,因为具足于法不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界......
天帝,具足于僧不动之净信确实是善的:'世尊的声闻僧众是善行道者......世间。'天帝,因为具足于僧不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界......
天帝,具足圣者所爱戒确实是善的,即无缺......导向定。天帝,因为具足圣者所爱戒,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。"
"尊者目犍连,具足于佛不动之净信确实是善的:'世尊是......天人师、佛、世尊。'尊者目犍连,因为具足于佛不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
尊者目犍连,具足于法不动之净信确实是善的:'法由世尊善说......智者自知。'尊者目犍连,因为具足于法不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
尊者目犍连,具足于僧不动之净信确实是善的:'世尊的声闻僧众是善行道者......世间。'尊者目犍连,因为具足于僧不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界......
尊者目犍连,具足圣者所爱戒确实是善的,即无缺......导向定。尊者目犍连,因为具足圣者所爱戒,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。"


Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ…pe… atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

‘‘Sādhu kho, devānaminda, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.


这时,帝释天帝与六百天神一起......这时,帝释天帝与七百天神一起......这时,帝释天帝与八百天神一起......这时,帝释天帝与八万天神一起来到尊者大目犍连处,向尊者大目犍连致敬后,站在一旁。站在一旁的帝释天帝,尊者大目犍连如是说:
"天帝,具足于佛不动之净信确实是善的:'世尊是阿罗汉、正等正觉、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。'天帝,因为具足于佛不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天主权、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。
天帝,具足于法不动之净信确实是善的:'法由世尊善说,现见、无时、来见、引导、智者自知。'天帝,因为具足于法不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
天帝,具足于僧不动之净信确实是善的:'世尊的声闻僧众是善行道者,世尊的声闻僧众是正直行道者,世尊的声闻僧众是如理行道者,世尊的声闻僧众是和敬行道者,即四双八辈。这世尊的声闻僧众是应请者、应供养者、应施者、应合掌礼敬者,是世间无上福田。'天帝,因为具足于僧不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
天帝,具足圣者所爱戒确实是善的,即无缺、无穿、无污、无杂、自在、智者所赞、无执取、导向定。天帝,因为具足圣者所爱戒,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天主权、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。"
"尊者目犍连,具足于佛不动之净信确实是善的:'世尊是......天人师、佛、世尊。'尊者目犍连,因为具足于佛不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
尊者目犍连,具足于法不动之净信确实是善的:'法由世尊善说......智者自知。'尊者目犍连,因为具足于法不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。
尊者目犍连,具足于僧不动之净信确实是善的:'世尊的声闻僧众是善行道者......是世间无上福田。'尊者目犍连,因为具足于僧不动之净信,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿......天触境。


‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena , dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti. Dasamaṃ.

11. Candanasuttaṃ



"尊者目犍连,具足圣者所爱戒确实是善的,即无缺......导向定。尊者目犍连,因为具足圣者所爱戒,所以这里某些众生身坏命终后,往生善趣、天界。他们在十方面胜过其他诸天:天寿、天色、天乐、天名声、天**、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。"
第十
11. 旃檀经


342. Atha kho candano [nandano (sī.)] devaputto…pe….

Atha kho suyāmo devaputto…pe… .

Atha kho santusito devaputto…pe….

Atha kho sunimmito devaputto…pe….

Atha kho vasavatti devaputto…pe….

(Yathā sakkasuttaṃ tathā ime pañca peyyālā vitthāretabbā). Ekādasamaṃ.

Moggallānasaṃyuttaṃ samattaṃ.

Tassuddānaṃ –

Savitakkāvitakkañca, sukhena ca upekkhako;

Ākāsañceva viññāṇaṃ, ākiñcaṃ nevasaññinā;

Animitto ca sakko ca, candanekādasena cāti.

342. 这时,旃檀天子......
这时,须夜摩天子......
这时,兜率天子......
这时,化乐天子......
这时,他化自在天子......
(如帝释经那样,这五个应当详细解说)。第十一
目犍连相应完
其摄颂:
有寻无寻及,乐与舍,
空无边处识无边处,无所有处非想非非想处,
无相及帝释,旃檀为第十一。

